Ekskluzīva intervija ar latviešu CS:GO spēlētāju Flarich!

Jūsu uzmanībai, ekskluzīva GOEXANIMO intervija ar pirmo latviešu CS:GO spēlētāju, kas sasniedzis Minor līmeņa turnīru - Vadimu ‘Flarich’ Karetinu!

Intervijā uzzināsi visu sākot no tā kā Flarich uzsāka savas CS gaitas un nokļuva savās pirmajās komandās, līdz pat komandas pro100 ‘virtuvei’ un piedzīvotajām emocijām CIS Minor turnīra laikā!

*intervijas vadītājs - Gekons

Sveiks, Vadim! Apsveicu Tevi ar iegūto 3.vietu CIS Minor turnīrā! Kā jūties pēc šī piedzīvojuma?

Sajūtas ļoti foršas, bet, protams, varēja būt arī labākas!

Paldies, ka piekriti intervijai priekš GOEXANIMO! Domājams, ka ļoti lielai daļai Latvijas CS:GO spēlētāju gribētos uzzināt kaut ko vairāk par cilvēku, kurš pirmais no Latvijas izsities līdz CS:GO Minor līmeņa turnīram!

Priekš lasītājiem, kas vēl nav tik zinoši Latvijas CS:GO scēnā un par Tevi iespējams pat dzird pirmo reizi, pastāsti nedaudz par sevi.

Mani sauc Vadims, man ir 20 gadi un dzīvoju es Rīgā. Jau aptuveni gadu nemācos un nestrādāju, bet spēlēju CS:GO profesionālā līmenī. Pašlaik spēlēju komandā pro100.

Man personīgi šķiet, ka katra spēlētāja karjera ir kā stāsts ar sākumu un beigām. Attiecīgi, lai pilnvērtīgi izprastu stāsta varoni un tā saturu, ļoti svarīgi ir dzirdēt stāsta sākumu jeb to kā un kad spēlētājs uzsācis savas CS gaitas!

Pastāsti par saviem Counter-Strike pirmsākumiem - kuru CS versiju, kurā gadā un kā mudināts sāki spēlēt?

Nenopietnā līmenī sāku spēlēt CS 1.6, vienkārši skraidīju pubos. Uz CS 1.6 beigām man parādijās pirmā komanda, ar kuru pat tikām HLTV.org, kur spēlējām pret dāņiem mTw. Toreiz spēli zaudējām 0:16, bet bija forši. Pēcāk iznāca CS:GO. Sākumā spēlēju tīri prieka pēc MatchMaking. Tad kaut kādā momentā sapratu, ka vēlos pamēģināt spēlēt nedaudz nopietnākā līmenī, kā rezultātā parādījās komanda ar draugiem, ar kuriem braukāju uz dažādiem Baltijas laniem. Nu, un tagad esmu šeit – komandā pro100.

Cik esmu dzirdējis – daudzi spēlētāji pat pēc gadiem ilgas spēlēšanas neskaitāmās komandās spēj atcerēties savu pirmo komandu un tās sastāvu. Pirmā komanda tomēr šķietami ir kas īpašs, gluži vai kā pirmā mīlestība.
Vai Tu atceries savu pirmo CS:GO komandu, tās sastāvu un kādos turnīros/līgās ar to piedalījies?

Pirmā tāda nopietnāka līmeņa komanda ar treniņiem utt. bija Mythical, kurā spēlēju kopā ar Qeet, Peroxy, Choice un hyskeee. Nekad neaizmirsīšu tos laikus!

Turpinot sarunu par komandām, nav noslēpums, ka pirms ielaušanās CIS reģionā pietiekoši ilgu laiku esi pavadījis spēlējot dažādās Latvijas komandās.

Pastāsti īsumā lasītājiem par visām nozīmīgākajām latviešu komandām kurās esi spēlējis? Kādi bija šo komandu sastāvi un spilgtākie sasniegumi?

Ar Mythical nekādas lielas, nopietnas uzvaras nebija. NGU (flexxch, gem, hopplo, Choice) - arī nekādu lielu uzvaru. Pēc tam ar CSGO2x (IndependentM, krii un neatceros ar ko vēl) sākām spēlēt jau HLTV.org pret dažādām nesliktām komandām, un pēc tam jau nāca Enso (Flushed, krii, kykaho un millen). Ar Enso tikām uz Unicon, kur spēlējām Elektrum Olimpiskajā centrā. Un, protams, pats pēdējais – Neo Cup mix (IndependentM, krii, prelideN un blazek), ar kuru uzvarējām Neo Cup 2016!

Ja pareizi atceros, tad pēdējo reizi Tevi spēlējam ar pašmāju spēlētājiem redzējām Neo Cup 2016 turnīra ietvaros ar miksu SHAAVEJI. Lieki piebilst, ka šis turnīrs daudziem Latvijas CS:GO faniem (ieskaitot mani) vēl ilgi paliks atmiņā pateicoties tā filmas cienīgajam iznākumam. Domāju, ka pirms fināla spēles reti kurš ticēja, ka jums izdosies uzvarēt PRO ERA, kur nu vēl divās kartēs pēc kārtas!

Kāda bija sajūta uzvarēt Neo Cup 2016, kurā spēlēja principā visas tā laika Baltijas stiprākās komandas un miksi? Vai iespējams šī uzvara deva Tev papildus motivāciju spēlēt CS ar vēl lielāku atdevi un strādāt vēl smagāk, lai sasniegtu savus mērķus?  

Tas bija kruti, tās emocijas, ko toreiz izdzīvoju, bija vārdiem neaprakstāmas! Uzvara palīdzēja beidzot pierādīt vecākiem, ka es ar CS:GO spēlēšanu nodarbojos, lai uzvarētu un sasniegtu savus mērķus nevis vienkārši prieka pēc.

Flarich uzvara Neo Cup 2016 turnīrā

Pareizi, tagad es arī atceros - uz Neo Cup 2016 Tevi atbalstīt bija ieradušies arī Tavi vecāki, kas man personīgi radīja iespaidu, ka viņi Tevi atbalsta tajā, ko Tu pats vēlies darīt.

Kāda ir Tavu vecāku nostāja pret to, ka Tu spēlē CS? Vai vienmēr esi saņēmis vecāku piekrišanu un atbalstu, vai arī tomēr ir bijuši brīži, kad licies, ka nekad vairs nevarēsi spēlēt, jo vecāki to aizlieguši?

Pierādīt vecākiem, ka es nespēlēju vienkārši prieka pēc, bija ļoti grūti! Viņi ļoti ilgu laiku neticēja, ka to iespējams pārvērst par karjeru. Lai to pierādītu es pat pametu mācības tik prestižā iestādē kā Latvijas Jūras Akadēmija, un tikko kā sāka parādīties pirmie rezultāti, tā viņi sāka saprast. Un, protams, kā jau teicu - uzvara Neo Cup 2016 pielika punktu viņu šaubām un pierādija viņiem to, ka šis ir tas, ko es vēlos darīt dzīvē. Viņi redzēja cik daudz laika es tajā ieguldu, jo sēdēju diennaktīm pie datora un spēlēju tikai CS:GO. Tagad jau viņi visu saprot un skatās katru manu spēli, palīdz un atbalsta kā vien var, par to viņiem liels paldies!

Pirms pārejam no Latvijas scēnas uz CIS reģionu - nosauc varbūt to pārīti Latvijas spēlētājus ar kuriem Tev visvairāk paticis spēlēt komandā? Kas tieši Tev patika spēlējot ar šiem spēlētājiem?

IndependentM - ļoti foršs cilvēks pats par sevi! Ļoti patika kā viņš spēja pacelt komandas morāli un vienmēr mācēja atrast pareizos vārdus, lai to izdarītu. Tāpat arī vēlos viņam teikt neizsakāmi lielu paldies - viņš man palīdzēja kļūt par to, kas esmu šodien!

Flarich nebūtu tas, kas viņš ir šodien bez IndependentM

Pēc gūtās uzvaras Neo Cup 2016 turnīrā nepagāja pat mēnesis, kad jau varējām redzēt Tevi HLTV.org lapā, spēlējot ar šī brīžā komandas biedriem def un smike komandā Enso.

Kā vispār Tev izdevās atrast un sadraudzēties ar šiem Ukraiņu spēlētājiem? Vai jau pirms Neo Cup 2016 biji norunājis ar viņiem spēlēt vienā komandā vai arī šis piedāvājums nāca pēc Neo Cup 2016 uzvaras?

Atrada viņi mani pēc spēlēm Latvijas izlasē un jau pirms Neo Cup bijām sarunājuši, ka spēlēsim kopā.

Skaidrs, ka pāriešana no Latvijas scēnas uz CIS reģionu bija liels solis Tev kā spēlētājam. Domāju, ka uzskati par to kā būtu jāspēlē CS un kā tas tiek uztverts kā  esports abos šajos reģionos krasi atšķiras, nemaz nerunājot par darba ētiku.

Kādas bija lielākās atšķirības starp LV un CIS reģioniem, ko Tu uzreiz pamanīji saistībā ar to, kā darbojās komandas, ar kādu attieksmi strādā spēlētāji, kāda ir disciplīna utt.?

Atšķirības ir milzīgas! Pieeja treniņiem un disciplīna atšķiras ĻOTI krasi! Kad es spēlēju Enso ar ukraiņiem, mēs trenējāmies aptuveni 3 reizes vairāk nekā tad, kad mums bija bootcamp ar latviešu Enso sastāvu. Sākumā bija grūti pierast pie šāda grafika, taču man ļoti patika. Atšķirība teiksim tā - kā diena ar nakti!

Turpinot nedaudz vairāk par Tavu laiku komandā Enso – pastāsti īsumā, kā bija spēlēt ar def, smike, nsww un novel? Cik tad beigās ilgi sanāca kopā paspēlet un kāpēc šis sastāvs pajuka?

Tādā sastāvā spēlējām tikai CIS Minor dēļ, pēc kura jau zinājām, ka smike pametīs komandu un ka viņa vietā nāks Elian. Taču pēcāk mani pasauca spēlēt Vexilla (Empire) komandā, nsww aizgāja uz spraynpray, bet Elian - uz 5Frags.

Enso sastāvā Flarich spēlēja vien CIS Minora dēļ

Spēlētāji, kas kaut reizi spēlējuši zem kādas nopietnākas organizācijas jau aptuveni zina, kā tas ir, taču ļoti lielai daļai par šāda veida pieredzi nav ne jausmas.

Pastāsti par Enso kā organizāciju – vai Jums tika sniegts pietiekams atbalsts, lai jūs spētu attīstīties kā komanda? Vai bijāt parakstījuši arī kādus līgumus ar šo organizāciju un vai saņēmāt kādu atalgojumu par spēlēšanu tajā?

Enso komandā mums nebija nekā. Nebija ne algas, ne sponsoru, bija vien apmaksāta ESEA Main līga un viss.

Pēc iegūtās pieredzes Enso savu spēlētāja karjeru turpināji komandā Vexilla ar iepriekšējo komandas biedru novel un 3 jauniem spēlētājiem - medusa, pipsoN, t0rick.

Kā radās šis sastāvs? Vai uz to tiki uzaicināts spēlēt, vai arī to novācāt kopā ar novel pēc Enso pajukšanas? Kāpēc izvēlējies turpināt spēlēt kopā tieši ar novel, nevis kādu citu no bijušajiem Enso spēlētājiem?

Tā kā no Enso komandas visi spēlētāji jau bija pasaukti spēlēt citur, tiku aicināts spēlēt komandā Gambit Academy, kas pēc aptuveni nedēļas kļuva par Vexilla. Komandā Vexilla mums jau piedāvāja algas un labus līguma nosacījumus. Ar novel vienkārši ir patīkami spēlēt kopā.

Atšķirībā no spēlēšanas Enso, kas nebija diez ko ilga, komandas Vexilla sastāvā (ja nemaldos) aizvadīji veselu ESEA sezonu, spēlējot Premier divīzijā.

Pastāsti par to, kā bija spēlēt šajā komandā? Kā tā atšķīrās no iepriekšējās komandas (Enso), kurā spēlēji?

Komandā Vexilla kapteinis bija pipsoN, kuram, atšķirībā no def, bija pilnīgi savādāks skatījums uz spēli. Viņa vadībā spēlējām ļoti agresīvā stilā. Teiksim tā – bija forši iegūt šāda veida pieredzi, spēlējot ar tādu kapteini.

Tad nu pēdējās izmaiņas, ko veici (kas Tevi arī noveda līdz šī brīža komandai) bija pāriešana no komandas Vexilla uz komandu ACG, kur vēlreiz apvienojies ar saviem bijušajiem Enso komandas biedriem def un smike.

Kā notika šī pāreja? Vai pats biji izlēmis, ka komandā Vexilla vairs nevēlies spēlēt un meklēji jaunas iespējas, vai arī ACG puiši Tevi uzrunāja, aicinot atkal spēlēt tieši ar viņiem? Kādas bija sajūtas atkal spēlēt kopā ar def un smike, un vai pievienošanās brīdī jau pazini arī kenzor un crush?

Komandā ACG mani pasauca spēlēt def un smike, un principā arī pats Zeus. Mēs jau no sākta gala zinājām, ka kļūsim par komandu pro100.  Runājot par komandas biedriem - def ir ļoti talantīgs kapteinis, kurš ļoti labi izprot dažādas spēles nianses, smike ir foršs cilvēks un nereāli labs snaiperis. Savukārt ar kenzor biju spēlēji tikai pāris FaceIT spēles un crush vispār īsti nepazinu, zināju tik vien, ka viņš iepriekš spēlējis komandā ar s1mple.

pievienojoties ACG puiši jau zināja, ka kļūs par Zeus veidoto pro100 komandu

Pasekojot līdzi gan Tev, gan arī citiem spēlētājiem, kas spēle CIS reģionā, var manīt, ka komandu sastāvi tomēr mainās salīdzinoši bieži. Spēlētāji nāk un iet, daži atrod jaunas mājas, taču vienmēr pastāv iespēja būt tam, kurš tiek atstāts aiz strīpas.

Vai visa šī perioda laikā, ko spēlēji CIS komandās, ne mirkli nebija sajūtas, ka šādi mainot komandas beigās paliksi aiz strīpas un izkritīsi no šīs CIS aprites, tādējādi iespējams pazaudējot savu lielo iespēju izsisties? Vai arī tomēr vienmēr biji pārliecināts par to, ka esi pietiekoši labs spēlētājs un ka Tev vienmēr atradīsies vieta kādā komandā?

Godīgi sakot, es trenējos ļoti daudz, ar ko arī vienmēr izcēlos. Zināju, ka spēšu atrast komandu, lai kas arī nenotiktu.

Ja līdz šim tiki spēlēt salīdzinoši nelielās organizācijās, tad pieņemu, ka pro100 noteikti ir līmeni augstāk, jo to tomēr izveidojis cilvēks, kas pats gadiem ir bijis augsta līmeņa spēlētājs un kurš noteikti zina, kas nepieciešams spēlētājiem, lai tie sasniegtu mērķus un attīstītos.

Pastāsti nedaudz vairāk par pro100 kā organizāciju – kā tā atšķiras no visām pārējām, kurās esi spēlējis? Cik lielu un kādu atbalstu jūs saņemat no organizācijas puses? Vai spēlēšana komandā pro100 ir arī Tavs iztikas pelnīšanas avots?

Organizācija ir augstākajā līmenī! Treniņu apstākļi bootcampā ir izcili! Ir gan labi datori, gan pavārs, kas taisa ēst, gan arī tiek apmaksāti visi ceļa izdevumi, dodoties uz turnīriem. Algu, ko saņemam, tērējam tikai savām vajadzībām, nekam citam. Drīzumā mums būs arī gatavs merčendaizings (džemperi, krekli, kepkas, jakas) + pēc nedēļas mums atsūtīs vēl labākus datorus. Mums ir kaudze ar cilvēkiem, kas skraida apkārt un dara lietas priekš mums, lai viss, par ko mums būtu jāuztraucās, būtu CS:GO. Savukārt runājot par algu – ir pienācīga, taču dzīvošanai kopā ar meiteni nepietiktu!

Runājot tieši par Zeus – viņš, manuprāt, ir cilvēks, no kura var smelties ļoti daudz iedvesmas. Tas, ko viņš ir paveicis pēc izmešanas no NaVi ar savu patreizējo komandu Gambit, ir kas apbrīnas vērts!

Pastāsti par savu un komandas saskarsmi ar Zeus! Cik reizes ir nācies viņu satikt dzīvē? Cik bieži viņš iesaistās Jūsu komandas lietās? Vai ir jūtams viņa atbalsts, kad tas nepieciešams? Vai jūti, ka viņš motivē gan Tevi, gan komandu strādāt smagāk un sasniegt vairāk?

Zeus esmu saticis neskaitāmas reizes, grūti pat izskaitīt. Viņš mums ļoti palīdz gan ar tādām lietām kā treniņu grafika izstrāde, gan arī saistībā ar to, kā pareizi darboties kā komandai. Personīgi mani viņš motivē trenēties vēl vairāk!

Zeus palīdz gan komandai, gan arī motivē individuāli

Pievienojoties organizācijai pro100 Jūsu sastāvam arī pievienojās treneris Ivan "F_1N" Kochugov. Tiem, kas nezina – F_1N ir CS 1.6 spēlētājs, kurš savā laikā (2007-2012) spēlēja dažādās Krievu komandās, no kurām populārākā noteikti bija Virtus Pro. Tās sastāvā F_1N spēlēja ar tādiem Krievu spēlētājiem kā LeX, Sally, ROMJkE, Snoop un HEL1.

Pastāsti kāds ir F_1N kā treneris? Kādas tieši funkcijas viņš kā treneris pilda ikdienā? Cik daudz laika viņš pavada ar Jums un par kādiem spēles aspektiem pārsvarā runājat ar viņu?

F_1N ir pametis mūsu komandas trenera amatu, tā kā viņš pats nevēlas vairs būt treneris, bet gan atsākt spēlēt. Sākumā viņš mums palīdzēja, taču pēc CIS Minor viņš pārstāja ar mums darboties un sāka pats vairāk spēlēt. Līdz šim vēl neesam atraduši viņam aizvietotāju.

Skaidrs, protams, ka F_1N ir pieredzes bagāts CS 1.6 versijas spēlētajs, taču man šķiet, ka cilvēks, kurš pēdējo pāris gadu laikā pats nav aktīvi spēlējis CS:GO nevienā komandā, nevar būt pilnvērtīgs CS:GO komandas treneris, jo tam vienkārši trūkst zināšanu un pieredzes lietās, kas saistītas tieši ar šo spēles versiju.

Tā saku, jo ar šo pats saskāros mirklī, kad notika pāreja no 1.6 uz CS:GO un man vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai pilnībā izprastu CS:GO spēles specifiku. Es, protams, nesaku, ka esmu salīdzināms ar tādu spēlētāju kā F_1N, taču princips paliek tas pats neatkarīgi no līmeņa.

Ko Tu domā par manu apgalvojumu? Vai Tu piekrīti tam, ka iespējams F_1N būtu labāks treneris, ja pats iepriekš būtu spēlējis CS:GO aktīvi kādā komandā? Vai arī tomēr Tev ir cits viedoklis šajā jautājumā?

Piekrītu! Ja viņš pirms tam būtu kaut neilgu brīdi paspēlējis aktīvi kādā komandā, tad viņš noteikti daudz labāk izprastu šīs spēles versijas dinamiku. Pārsvarā viņš mums palīdzēja vienkārši ar globālākām komandas lietām un demo skatīšanos.

Tāpat arī nesen uzzinājām, ka organizācijai pievienojās ceh9, kurš pilda trenera asistenta pienākumus. Tiem, kas nezina – ceh9 ir leģendārās CS 1.6 NaVi komandas sastāva spēlētājs. Savā laikā spēlējis kopā ar tādiem spēlētājiem kā Zeus, Edward, markeloff un starix.

Pastāsti kāds ir ceh9 kā trenera asistents? Cik daudz viņš iesaistās komandas treniņos? Kādos spēles aspektos viņš pārsvarā sniedz palīdzību?

Viņš mums ļoti palīdzēja CIS Minor laikā tieši morāli, šajā ziņā viņš ir super cilvēks! Taktiskā ziņā viņš mums nepalīdz, taču noteikti atbalsta un pirms spēlēm uzlādē mūs ar pozitīvām emocijām.

ceh9 komandu uzlādē ar pozitīvām emocijām

Kā jau visās lielajās organizācijās un komandās pieņemts, arī Jums (komandai pro100) pirms CIS Minor turnīra bija treniņnometne (bootcamp), kuras laikā tika smagi strādāts, lai iegūtu labāko iespējamo formu tieši šim turnīram.

Pastāsti par to, kāds bija šis bootcamps - kur tas notika? Cik ilgs tas bija? Kāds izskatijās jūsu dienas režīms bootcamp laikā? Pie kādiem spēles/komandas/individuālajiem aspektiem tika strādāts šī bootcamp laikā? Vai tā beigās jūtami bija cēlies komandas līmenis?

Bootcamps notika Kijevā nedaudz ilgāk par mēnesi. Kopumā mēs trenējāmies 6 dienas nedēļā no 13:00 dienā līdz pusnaktij (00:00), starpā ieturot vien 1 stundas pārtraukumu. Katru dienu sākām ar 2-3h teorijas, pēcāk devāmies 1h+ individuālājos treniņos (CSDM/Botz), pēc kā sekoja 6-7 pracc spēles. Komandas līmenis šī bootcamp laikā jūtami uzlabojās.

Nedēļu pirms CIS Minor turnīra notika grupu izloze, kurā Jūs tikāt ielozēti vienā grupā ar komandām Spirit, Spartak un Quantum Bellator Fire. Savukārt otrā grupā spēlēja komandas Spirit Academy, Tengri, k29 un Vega Squadron.
Kādas bija Tavas / Tavu komandas biedru domas par Jūsu grupu? Vai uzskati, ka tikāt ielozēti grūtākajā vai vieglākajā grupā? Vai, ieraugot savu grupu, zinājāt, ka spēsiet tikt ārā no tās?

Grupa likās pilnīgs 50/50, bet mēs par to nedomājām, jo vienīgā doma galvā bija uzvarēt grupu un tikt playoffs. Grupas un to komandas aplūkojām vien tīri intereses pēc.

Nav noslēpums, ka bieži vien pirms turnīriem komandas vai to organizācijas nosprauž kādu konkrētu mērķi, uz ko vēlās tiekties un ko sasniegt.

Vai Jums kā komandai bija kāds konkrēts nosprausts mērķis pirms došanās uz CIS Minor turnīru? Ja tāds bija tad – vai to nospraudāt paši vai tas nāca no organizācijas puses?

Organizācijas uzstādītais mērķis bija iziet no grupas, bet arī, ja šo mērķi nesasniegtu, nekas traks nenotiktu.

Pievēršoties pašam CIS Minor turnīram – grupu turnīra laikā aizvadījāt trīs spēles, divreiz gūstot uzvaras pār Spartak un vienreiz piekāpjoties Kvik pārstāvētajai komandai Quantum Bellator Fire. Ar šādu sniegumu nodrošinājāt sev 2.vietu grupā un vietu playoffs.

Par spilgtāko momentu šajās trīs spēlēs noteikti var uzskatīt jūsu ‘comeback’ pret komandu Spartak kartē cobblestone. Pabeidzot CT pusi ar rezultātu 4:11, spējāt saņemties un parādīt raksturu T pusē. Raunds pa raundam un beigās jau uzvara ar rezultātu 16:12.

Pastāsti nedaudz tieši par šo pēdējo karti – vai bijāt plānojuši, ka CT pusē spēsiet paņemt nedaudz vairāk raundu? Kādas bija sajūtas pēc pirmās puses un par ko tika runāts komandas voice čatā tajā brīdī?

Mēs zinājām, ka mūsu cobblestone CT side ir vājš un tajā nepieciešams paņemt maksimāli daudz raundu. Savukārt cobblestone T side mums ir ļoti labs, un mēs to arī pastiprināti bijām gatavojuši, turklāt bijām arī izstudējuši kā QB.fire spēle pa CT. Šīs spēles emocijas bija nereālas, jo spēle bija pārpildīta ar clutchiem, kurus izdevās paņemt un vienīgais raunds, ko zaudējām otrajā halfā bija pistoļu raunds.

Pēc nopelnītās 2.vietas grupā nākošajā dienā nācās sastapties ar otras grupas 1.vietu jeb turnīra favorītkomandu Vega Squadron. Šoreiz gan tika piedzīvota smaga sakāve divās kartēs (cache 5:16; nuke 4:16). Šeit gan jāsaka, ka lielu lomu noteikti spēlēja tas, ka Jūsu pick (nuke) ir arī viena no labākajām Vega Squadron kartēm.

Pastāsti, kā bijāt gatavojušies tieši spēlei ar Vega Squadron? Vai pirms spēles pašiem šķita, ka nospēlēsiet nedaudz labāk vai arī tomēr galvā skatījāties jau soli tālāk, domājot par spēles QB.fire/Tengri zaudētāju?

Pirms spēlēs varēja just, ka dodamies serverī it kā jau būtu zaudējuši šo spēli, jo visi domāja, ka uzvarēt Vega Squadron nav reāli, un spēles laikā tas bija ļoti jūtams. Spēlējām ļoti bailīgi un galīgi ne savu spēli. Kopumā nospēlējām ļoti slikti, negribu pat komentēt...

“...varēja just, ka dodamies serverī it kā jau būtu zaudējuši...”

Nākošajā spēlē izdevās atriebties Kvik un QB.fire komandai, uzveicot viņus ar tīru 2:0 rezultātu (nuke 16:4; cobblestone 16:9). Aplūkojot map veto procesu, redzam, ka QB.fire šajā spēlē paši izlēma neizsvītrot karti nuke, kas ļāva jums to izvēlēties un tikt pie salīdzinoši vieglas uzvaras. Tāpat arī par spīti tam, ka QB.fire varēja izvēleties vēlreiz spēlēt mirage ar Jums, viņi tomēr izvēlējās cobblestone. Iespējams viņi bija pārliecināti, ka zinās, kā jūs uzveikt, noskatoties jūsu cobblestone spēles pret Spartak.

Kā Tev šķiet – kāpēc QB.fire izvēlējās spēlet cobblestone, nevis mirage? Vai bijāt paši gatavojušies vēlreiz spēlēt mirage ar viņiem un cobblestone picks bija pārsteigums? Vai, spēlējot cobblestone kartē, jutāt, ka viņi cenšas ‘counterot’ to, ko jūs darāt?

Tā kā QB.fire uzvarēja cobblestone pret Spirit, viņi domāja, ka tā ir viņu labākā karte, un viņi tajā spēs uzvarēt arī mūs, taču mēs šajā kartē jutāmies ļoti komfortabli un, pat neko nemainot un spēlējot savu spēli, spējām uzvarēt. Savukārt – iepriekš grupu spēli pret viņiem kartē mirage paši “notrowojām” 14:16.

Tad nu nokļūstam līdz pēdējam izšķirošajam duelim pret komandu Vega Squadron par vietu Major Main Qualifier. Es personīgi iepriekšējā dienā turēju īkšķus par to, lai Vega Squadron uzveic Tengri, jo Tengri šķietami būtu bijis nedaudz parocīgāks pretinieks. Spriežot pēc karšu veto, neviena no komandām savus banus nemainīja; Vega Squadron vēlreiz kā savu karti izvēlējās cache, taču Jūs kā savu karti izvēlējāties mirage, nevis nuke kā iepriekšējā dienā.

Pastāsti par šo spēli – vai zinājāt uz 100%, ka Vega vēlreiz izvēlēsies cache, un cik daudz laika jūs ieguldījāt skatoties iepriekšējās dienas cache spēli pret viņiem, lai sagatavotos šai kartei? Tāpat arī – vai bijāt izpētījuši, ka mirage iespējams ir Vega Squadron vājais punkts, vai arī tomēr jutāt paši, ka esat pietiekoši spēcīgi šajā kartē, lai to izvēlētos kā savējo?

Jā, zinājam 100%, ka viņi atkal pickos cache, un bijām tam arī gatavojušies. Tāpat arī bijām pamanījuši, ka viņi mirage spēlē ne parāk labi un noteikti ne tik labi kā nuke, tāpēc arī paši nopickojām mirage.

Beigu beigās tomēr par spīti tuvai spēlei neizdevās uzveikt Vega Squadron un tika piedzīvots zaudējums ar rezultātu 1:2 (cache 19:22; mirage 16:14; nuke 11:16), tādējādi noslēdzot turnīru 3.vietā. Kā parasti šajos gadījumos jūtas ir dalītas - daļa skumst par to, ka latviešu spēlētājam tomēr neizdevās sasniegt Major Main qualifier, savukārt otra daļa ir priecīga par to, cik labi tomēr Tu un Tava komanda sevi parādījāt.

Kā Tu pats jūties pēc CIS Minor turnīra? Vai vairāk esi bēdīgs, jo šķita, ka Major Main qualifier jau ir rokas stiepiena attālumā, vai arī tomēr esi priecīgs ar to, kas paveikts, un vairāk domā par nākotni?

Es tiku CIS komandā novembrī un jau pēc 7 mēnešiem spēlēju CIS Minor turnīrā, nemaz nerunājot par to, ka biju 1 soļa attālumā līdz Major Main Qualifier. Manuprāt, tas ir ļoti labs sniegums! Protams, biju bēdīgs, bet es zinu, ka tās nav beigas un ka viss vēl ir priekšā. Šis noteikti nav mans pēdējais CIS Minor turnīrs. Pašā pirmajā CIS Minor kvalifikācijā man pietrūka 1 solis līdz CIS Minor, nākošajā jau 1 solis līdz Major Main Qualifier. Kas būs tālāk es nezinu, bet esmu ļoti priecīgs, ka tik īsā laika periodā esmu nokļuvis tik tālu.

No uzvaras Neo Cup 2016 līdz spēlēšanai CIS Minor turnīrā, esot vienas spēles attālumā no iekļūšanas lielajā Major Main qualifier, tas ir kaut kas apbrīnas vērts. Tu esi radījis piemēru visiem latviešu spēlētājiem, ka smagi strādājot un ieguldot sevi CS’ā ir sasniedzamas diženas lietas.

Taču tas raisa jautājumu – ja to spēj Tu, vai to spētu arī citi latviešu spēlētāji? Kas Tavuprāt attur latviešu spēlētājus no šāda līmēņa sasniegšanas? Vai tas ir mūsu skills, mūsu nemitīgā drāma scēnā? Vai arī tomēr tā ir nepareiza mentalitāte un disciplīnas neesamība?

Manuprāt, to var sasniegt gandrīz jebkurš cilvēks. Daudzi, piemēram, grib spēlēt Minorā, bet ar to arī tas viss beidzas. Lai spēlētu Minorā es trenējos gandrīz 24/7. Kad vēl mācijos Jūras Akadēmijā, es lekciju vietā braucu uz interneta kafejnīcu, lai 3-4h šautu botus, pēc tam braucu mājas un spēlēju 8-10 FaceIT pugus katru vakaru. Katram cilvēkam vajag saprast, ko viņš vēlas sasniegt šajā dzīve. Es personīgi visu laiku domāju tikai par to, kā sasniegt kaut ko CSā. Es vispār ļoti riskēju ar to, ka aizgāju no universitātes, jo nevaru iedomāties, ko es tagad darītu ja man nebūtu izdevies sasniegt līmeni kurā varu pelnīt sev iztiku ar CS, taču man bija mērķis dzīvē, un es gāju un strādāju līdz to sasniedzu!

Ja Tev būtu jānosauc viens latviešu spēlētājs, kuram Tavuprāt būtu pa spēkam sasniegt, piemēram, to pašu CIS Minor, kurš tas būtu un kāpēc?

Grūti pašlaik pateikt, jo pats nespēlēju vairs ar latviešu spēlētājiem. Varbūt R0b3n vai yr varētu tikt uz CIS Minor, bet neesmu drošs, jo lai tiktu uz CIS Minor Tev ir jābūt ne vien labam spēlētājam skill ziņā, bet arī labam cilvēkam un komandas spēlētājam.

R0b3n un yr varētu būt nākošie latviešu spēlētāji, kas sasniedz CIS Minor

Interviju vēlos noslēgt ar interesantu jautājumu – pastāv teorija, ka video spēļu industrijā ir divu veidu spēlētāji – tie, kuriem ir dabas dots talants spēlēt konkrēto spēli un viņiem tā vienkārši padodas, un tie, kuri savu spēles līmeni spējuši pacelt smagi un ilgi pie tā strādājot. Par izteiktāko piemēru šajā kontekstā parasti tiek runāts par NiP spēlētājiem f0rest un GeT_RiGhT, kur f0rest ir naturāls talants spēlēt augstā līmenī, neieguldot pārlieku daudz laika, savukārt GeT_RiGhT ir melnā darba darītājs un viņš savu vietu starp labākajiem izcīnijis pateicoties smagam darbam.

Kā Tev šķiet – pie kuras no spēlētāju grupām Tu varētu pieskaitīt sevi? Vai Tu uzskati, ka Tev ir talants spēlēt CS un Tev viss nāk salīdzinoši viegli vai arī tomēr Tavs patreizējais spēles līmenis ir smaga darba rezultāts?

Es domāju, ka man ir talants un tas pareizais domugājiens, ko darīt ingame, kurš ne visiem ir, taču, protams, pa virsu vēl ir melnais darbs, jo tikai ar talantu nekur tikt nevar. Daudzi saka, ka esmu vienkārši talantīgs, bet viņi neredz un nezina to, cik daudz stundas esmu pavadījis trenējoties.

Liels paldies Tev, Vadim, par sniegto interviju! Novēlam Tev turpināt iesākto un lai izdodas sasniegt  Major Main qualifier nākošā Minor ietvaros!
Varbūt Tev ir kādi pēdējie vārdi, ko vēlies teikt saviem draugiem, paziņām, faniem, kas lasa šo interviju?

Liels paldies arī Tev, Gekons, un ceru, ka mana intervija iedvesmos un motivēs kaut vai vienu cilvēku censties sasniegt savus mērķus. Liels paldies visiem tiem, kas seko līdzi manām gaitām un mani atbalsta, un paldies mūsu sponsoriem Loot.bet un dmarket.io.